Uztveres Tests

Bērns apraksta kā izskatās viņa istaba.

Analizē un atceras konkrētus priekšmetus no viņa dzīves vietas.

Prot nosaukt dzīves vietas adresi un plaši aprakstīt, kas atrodas apkārtnē.

Bērns jautā jums papildjautājumus.

Prot izstāstīt, kur dzīvo un stāstījumu paplašina ar citiem komentāriem.

Var turpināt sarunu par to, kur dzīvojat jūs un par par to, kur dzīvo viņa radinieki.

Stāsta haotiski. Vispirms var stāstīt par radiniekiem vai kādu mīļu cilvēku, tikai tad par sevi.

Bērns paņem jūs aiz rokas, ved pie loga un rāda no kuras puses atnācis.

Neatbild, ja jūsu jautājums nav viņu ieinteresējis

Turpina spēlēties un darīt to, ko darija, pirms jūs uzdevāt jautājumu.

Reaģē emocionāli un ar mīmiku demonstrē savas emocijas, kuras pārņēmušas viņu, kad iedomājas par mājām.

Bērns izjautā, kur mantas jāliek.

Atceras, ja mantas ir saliktas citādāk nekā ierasts.

Apskata mantas, kuras paņem rokās.

Kārto mantiņas secīgi un kārtīgi.

Bērns noklausās jūsu piedāvājumu līdz galam.

Var iesaistīties diskusijās par to, kurš mantas izmētājis.

Papildina mantu kārtošanu ar stāstiem, piemēram, par to, kāda kārtība valda viņa mājās, vai, ko mamma saka, ja mantas ir izmētātas.

Var uzdevuma laikā atveidot mantu balsis- rūkt kā lācis, šņākt kā čūska un spēlēties ar šīm mantām.

Bērns sāk kārtot mantas vēl pirms jūs būsiet izstāstījis prasību līdz galam.

Pamet nodarbi, līdz galam nepabeigtu.

Aicina jūs kopīgā mantu kārtošanā un darīs to ar īpašu prieku tad, ja jūs piebiedrosieties.

Kārto mantas, vienlaicīgi spēlējoties ar tām.

Bērns kādu laiku var pētīt lelli.

Veido stāstu sīki, par atsevišķām detaļām.

Prot aprakstīt kādu lelles īpašību vai lomu.

Bērns spēj atcerēties, kur lelle ir vienmēr stāvējusi.

Bērns var novērtēt lelli un izteikt emocionālu vērtējumu par to, kāpēc viņam tā patīk vai nepatīk.

Var atcerēties par šo lelli kādu atgadījumu.

Uzdod jautājumus par lelli jums.

Ja lelle ir ar skaņu, vai prot runāt, tad bērns precīzi spēj atcerēties šo skaņu vai vārdus un prot tos atdarināt.

Bērns uzsāk ar lelli spēlēties.

Darbojas aktīvi un spontāni.

Var iesaistīt spēlē grupas biedrus.

Rīkojas skaļi un emocionāli

Savas drēbes rūpīgi noliek tur, kur tās bija pirms tam.

Noģērbjas secīgā kārtībā.

Pievērš uzmanību, ja kaut kas ir nosmērēts vai samircis.

Ja neizdodas ko novilkt, tad par to uzzina visi.

Komentē ģērbšanās procesu (man ir karsti u.c.)

Ģērbjoties sarunājas ar grupas biedriem.

Drēbes noģērbj katru reizi citādā secībā.

Drēbes var salikt katru reizi citā vietā.

Var noģērbties ļoti ātri.

Aizmirst par ģērbšanos un uzsāk kādu spēli ar grupas biedru.

Bērns zīmē rotaļlietu, izceļot detaļas.

Atceras un zīmē precīzas krāsas kā rotaļlietai.

Ilgi un rūpīgi pilda uzdevumu.

Bērns izpilda melodiju vai skaņas, kādas raksturīgas viņa rotaļlietai.

Izstāsta jums visu, ko atceras par rotaļlietu.

Jautā, kā zīmēt. Cik lielu. Kādās krāsās u.c.

Var uzdevumu neizpildīt.

Bērns jums atnes rotaļlietu, kura viņam patīk bērnu dārzā.

Bērns uzsāk zīmēt rotaļlietu un pamet nodarbi - to vēl nepabeidzis.

Aicina jūs attēlot viņa mīļāko rotaļlietu.

Vispirms bērns apskata bumbu.

Novēro jūsu paraugdemonstrējumus.

Piedalās un ievēro noteikumus.

Spēj būt precīzs.

Izjautā jūs par spēles gaitu.

Noklausās līdz galam noteikumus.

Novērtē spēli, kad tā beidzas.

Bērns pirmais uzsāks spēli.

Izrāda lielu interesi par fizisko aktivitāti.

Nevēlas spēli pārtraukt, ja tā šķiet interesanta.

Labi iekļaujas spēlē.

Sejā atspoguļojas dusmas, satraukums vai bailes.

Bērns var aiziet no konflikta to neatrisinājis.

Var ilgi apdomāt notikušo.

Var atcerēties apkārtējo sejas.

Bērns runā pie sevis, bubina.

Dodas pie citiem bērniem un mēģina konfliktu risināt.

Var pacelt balsi.

Ievēro pārējo bērnu balss intonācijas un atceras tās.

Spēj atdarināt un atkārtot pārējo dalībnieku intonāciju un izsaucienus.

Bērns parāda ķermeniski kā noticis konflikts.

Konflikta brīdī var būt spontāns un aizcirst durvis vai aizmest mantiņu.

Jūt pārējo bērnu noskaņu.

Bērns labprāt pavada laiku ar pieaugušo.

Bērns vēro apkārtni un izsaka jums piezīmes.

Pievērš uzmanību krāsām, detaļām, apstājas un rāda tās jums.

Bērns labprāt sarunājas ar jums.

Piedāvā jums aktivitāti, ja ko izdomā.

Komentē savu darbību.

Bērnam ir interesanti, ja piebiedrojaties un runājat ar viņu.

Bērns nezaudē kontaktu ar jums, pat, ja izvēlas fiziskas aktivitātes.

Ilgstoša pastaiga un sarunas divatā var bērnā radīt garlaicību.

Bērns var aizskriet un pievērsties kādai nodarbei vienatnē.

Var izvēlēties fizisku aktivitāti – rāpties līkā kokā, vai šļūkt pa slidkalniņu, nevis sarunāties ar jums.

Apraksta krāsu un lelles īpašības.

Veido stāstu.

Atbild uz jūsu jautājumiem.

Dod lellei vizuālu vērtējumu.

Labprāt veido stāstu.

Jautā - tieši kas jūs interesē.

Var izstāstīt atsevišķu epizodi par šo lelli.

Stāsta par to, ko šis varonis ir darījis un piedzīvojis.

Uzsāk spēli ar lelli.

Veido dialogu ar lelli un iesaista jūs spēlē.

Bērns izceļ kādus multiplikācijas filmu varoņus.

Dod tiem vizuālu novērtējumu:” skaists/neglīts”.

Nespēj atcerēties daudzu multiplikācijas filmu varoņu vārdus, bet prot aprakstīt to vizuālo izskatu.

Bērns atkārto kādu dziesmiņu vai spilgtākās varoņu frāzes.

Stāstot var ieturēt pauzes.

Var atcerēties garākus dialogus no multiplikācijas filmas.

Stāstu veido ar pauzēm un konkrētos teikumos.

Bērns atceras darbību.

Bērns nodemonstrē jums multiplikācijas filmas varoņa deju/kustības vai citu uzvedību.

Spēj iztēloties un uzzīmēt ko līdzīgu dzīvniekam.

Atceras krāsu.

Precizē nianses.

Precizē detaļas( viņam ir garāka aste/īsāks deguns utt).

Var izstāstīt jums par dzīvnieku.

Atceras dzīvnieka rūkšanu/šņākšanu/pīkstēšanu.

Var uzdevumu pildīt neprecīzi un uzmanību vairāk veltīt apkārtējiem biedriem.

Var uzsākt uzdevumu ar interesi.

Atceras darbību, nevis precīzus vaibstus un siluetu.

Atceras emocionālo fonu.

Var pamest uzdevumu nepabeigtu un pievērsties kam aktīvākam.

Uzmanīgi vēro jūsu darbību.

Labprāt piedalās uzdevuma izpildē, sevišķi, ja salvetes ir krāsainas, vai ar zīmējumiem.

Loka tās precīzi kā parādīts.

Var to darīt ilgi un uzmanīgi.

Uzdevumu var izprast labāk tad, ja ir verbāls paskaidrojums.

Var pamest uzdevumu neizpildītu.

Priekšroku dod dialogam.

Labprāt pilda uzdevumu.

Var salvetes arī nogaršot/ pasmaržot.

Uzdevuma laikā izmēģina vēl kādas darbības ar salvetēm: sarullēt/plivināt/virpināt tās.

Bērns atceras, kā tas ir izskatījies no iepriekšējām galda klāšanas reizēm un precīzi saliek traukus kā nepieciešams.

Protestē, ja šoreiz galds jāklāj citādi kā ierasts.

Izrāda neapmierinātību, ja neizdodas izlabot neprecīzās vietas.

Spēj salikt piederumus, ja redz paraugu.

Uzdevumu var līdz galam neizpildīt, ja dialogu uzsāk kāds grupas biedrs.

Kopējo rezultātu var nenovērtēt precīzi, jo labāk redz detaļas, nevis kopskatu.

Var paust gandarījumu un darboties ar šo uzdevumu ar prieku.

Secību, galda klāšanā, var izvēlēties pats savu, bet rezultāts būs pareizs.

Ja galds uzklāts nepareizi- spēj to ievērot.

Nogaršo ēdienu tikai tad, ja novērtē to kā vizuāli baudāmu.

Pirms nogaršošanas apskata ēdienu.

Var atteikties ēst, ja kaut kas būs izmainījies un citādāks kā parasti.

Var ēst arī to, kas ne īpaši garšo.

Vienlaicīgi izteiks replikas par ēdienu un blakussēdētājiem.

Skaļi komentēs savas izjūtas un to, vai ēdiens būs garšīgs.

Izēd tukšu šķīvi, ja tā liek audzinātāja.

Atsakās ēst tad, ja ēdiens negaršo.

Izbauda ēdienu ne tikai ar garšas palīdzību, bet arī ar tausti- var zupā ielikt rokas un putru pasmērēt uz galda.

Var atteikties, ja ēdiens būs neparasts un negaršīgs.

Sakārto rūpīgi segu un spilvenu.

Novieto savas drēbes kārtīgi.

Izsaka neapmierinātību, ja kāds novietojis krēslu viņa vietā, vai drēbes uz viņa krēsla.

Sakārto visu pareizi.

Drēbes var novietot citādā kārtībā kā parasti.

Var ieņemt citādu pozu un apsegties katru reizi citādi.

Vēlas dzirdēt pasaku.

Var murmināt pie sevis pirms iemigt.

Noģērbjas katru reizi citā secībā.

Drēbes var atstāt arī uz kaimiņa krēsla.

Var izdomāt apsegties ar palagu, bet segu atdot kaimiņam.

Pirms iemigšanas var nemierīgi grozīties.

Bērns vairāk novēro.

Veido komunikāciju ar pieaugušo.

Darbojas individuāli.

Bērns daudz komunicē verbāli.

Iesaistās sarunās ar daudziem grupas biedriem.

Dod priekšroku darbībai grupā.

Aktīvi iesaistās dažādās darbībās un veido kontaktu ar apkārtējiem.

Fiziski pieskaras, veido tuvu kontaktu ar bērniem.

Ir aktīvs.

Redzams tur, kur notiek aktīva darbība.

Bērns atrod savu zobu birsti, savu zobu pastu, savu dvielīti un to arī izvēlas.

Demonstrē to jums, īpaši, ja priekšmeti ir ar zīmējumiem un spilgtām krāsām.

Bērns visu dara pareizā secībā kā mācījusi audzinātāja.

Tīra zobus tā, ka parādījusi audzinātāja.

Pēc zobu tīrīšanas visu novieto savās vietās tieši tā kā tas bija pirms tam.

Bērns jautā – kādēļ tagad jātīra zobi.

Uzdod jautājumus, vai būs pusdienas, vai arī jūs tīrīsiet zobus utt.

Var jaukt secību un vispirms atgriezt ūdeni, tad paņemt zobu pastu.Vai arī noslaucīt rokas dvielī, bet krānu aizgriezt pēc tam.

Var uzdevumu pildīt ar prieku.

Dara visu pēc savas secības un katru reizi savādāk.

Piederumus pēc uzdevuma atstāj citā vietā.

Bērns labprāt darbojas ar šo uzdevumu.

Vispirms apskata trauku no ārpuses.

Dod atpakaļsaikni par trauka izskatu.

Rūpīgi dala pogas pa krāsām.

Izdomā savu sistēmu kā labāk/skaistāk sakārtot pogas.

Priekšroku dod sarunai.

Var pārjautāt, kur likt zaļās pogas, kur sarkanās.

Var izteikt nepatiku vai patiku par šo uzdevumu.

Labprāt darbojas ar pogām.

Papildus uzdevumam, izdomā vēl kādas darbības ar pogām.

Bērns ilgi vēro kā uzdevumu veicat jūs.

Uzdevumu pilda ar interesi.

Iemācās sasiet mezglu diezgan ātri.

Var neatcerēties secību un uzdevumu neizpildīt.

Ātrāk apgūst, ja vizualizāciju papildināsiet ar verbāliem paskaidrojumiem.

Izrāda emocijas, ja nespēj izpildīt uzdevumu.

Mēģina darīt un reizē klausās.

Mācīsies no saviem mēģinājumiem.

Apgūst šo uzdevumu diezgan ātri.

Turpina uzdevumu arī citā situācijā.

Vispirms bērns novēro paraugu.

Bērns var izteikt emocionālu atpakaļsaikni par krāsu, lielumu, parauga faktūru un šķērēm.

Cenšas izgriezt apli rūpīgi pēc parauga.

Var daudz jautāt pirms darbības uzsākšanas.

Var uzdevumu pildīt pavirši.

Dod jums ziņu par grūtībām par šo uzdevumu.

Paņem uzdevuma priekšmetus rokās, pirms vel dzird uzdevumu.

Mēģina uzdevumu pildīt.

Var apli izplēst ar rokām un izmantot citus paņēmienus uzdevuma izpildē.

Ja neizdodas iesāktais, var turpināt pats savu rotaļu ar šķērēm vai papīru.

Grūti uzsākt zīmēšanu.

Izzīmē sīkas detaļas un atsevišķus priekšmetus, taču redz arī kopskatu.

Precizē krāsas un pārzīmēs visu zīmējumu, ja kļūdīsies ar krāsu izveli.

Glīti un ātri zīmē.

Trokšņi novērš uzmanību no darba.

Uzzīmēs atsevišķas detaļas.

Var neizdoties kopējā kompozīcija.

Paņem zīmuļus pirms noklausījies uzdevumu.

Ja nav atbilstošs noskaņojums, tad nezīmē.

Zīmē ar stipru uzspiedienu.

Var paņemt papīra lapu un saņurcīt to vai lidināt pa gaisu.

Var no zīmuļiem izveidot savu māju, vai citādi radoši izpausties.

Bērns novēro pārējos.

Sejas izteiksme atspoguļos iekšējās izjūtas.

Noteikumus var ar pirmo reizi neizprast, ja tie netiek pasniegti arī vizuālā veidā.

Labi uztver verbāli pasniegtus noteikumus un izprot spēli.

Uzdod papildus jautājumus.

Atrodas tuvu pārējiem dalībniekiem un aktīvi diskutē arī ar tiem.

Labi iekļaujas spēlē.

Spēj labi izjust telpu un redzēt apkārtējos dalībniekus.

Ātri uztver noteikumus, jo dara to kopā ar fizisku iesaistīšanos.

Spēlē iesaistās ar visu ķermeni.

Izpēta augli, tā izskatu, lielumu, krāsu.

Dod jums atpakaļsaikni par augļa izskatu.

Paripina pa galdu, pacilā augļa lapiņas, pasmaržo pirms nogaršot.

Var atteikties augli ēst, ja vizuālais izskats nepatiks.

Izjautā, kas tas ir par augli.

Jautā kā to ēd.

Jautās, vai miza ir ēdama.

Prasa, vai jums tas garšo, vai tas ir salds un garšīgs.

Kad pagaršos, tad izsaka secinājumus par to, vai auglis ir garšīgs.

Paņem augli un nogaršos.

Atsakās ēst, ja auglis negaršo.

Var aizmest augli, ja novērtēs to kā negaršīgu.

Dod atsauksmes par augļa izskatu:” tas bija skaists”.

Atceras augļa krāsu.

Nespēj aprakstīt sajūtas un augļa garšu. Var neprecīzi lietot garšas apzimējumus:salds, skābs, rūgts.

Labprāt iesaistās sarunā.

Runājot staigā, uztur acu kontaktu, pieskaras.

Atceras augļa detaļas- lapas, kātiņš, augļa krāsa.

Stāsta par to vai auglis bija mīksts, ciets vai auksts.

Atceras noskaņu un savu darbību.

Atceras darbību : „es to ēdu, es to neēdu”.

Ķermeniski demonstrē izjūtas, ja auglis bijis negaršīgs vai ļoti garšīgs.

Bērns nespēj nosaukt vairāk par 3.priekšmetiem.

Var sākt runāt skaļāk.

Uzdevuma laikā var seju vērst uz augšu.

Labākus rezultātus uzrāda tad, ja priekšmeti tiek demonstrēti vizuāli.

Bērns atceras 5.un vairāk vārdus.

Uzdod jums jautājumus, vai tur nebija arī citi vārdi un pievienos savējos.

Jautā, kādēļ jāaizver acis.

Nespēj atcerēties vairāk par 3.

Seju var vērst uz leju.

Var ilgu laiku ieklausīties sevī un atkārtot šo interesanto uzdevumu.

Uzdevuma laikā var grozīties, kasīties un kustēties.